Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektā uzsāk sākotnējo sabiedrisko apspriešanu

Turpinot Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - “Conexus”) no 2026. gada 28. jūlija līdz 1. septembrim organizēs sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par plānoto ūdeņraža cauruļvada izbūvi Latvijas teritorijā. Apspriešanas ietvaros desmit projekta izpētes teritorijā ietvertajās pašvaldībās notiks arī sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. 

Paredzēts, ka sanāksmes norisināsies  no 10. līdz 20. augustam un tajās  klātienē vai attālināti varēs piedalīties iedzīvotāji, zemes īpašnieki, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. Tās norisināsies Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novados. Tajās varēs piedalīties klātienē vai pieslēgties attālināti. Informācija par sanāksmju norises laiku, vietām un pieslēgšanās iespējām būs pieejama tīmekļvietnēs www.conexus.lv un www.environment.lv. 

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir pirmais sabiedrības iesaistes posms, kurā iedzīvotāji, zemes īpašnieki un pašvaldības var sniegt priekšlikumus turpmākajai projekta izpētei un izvērtēšanai. 

IVN veikšanai noteiktā izpētes teritorija sākotnēji ietver 1773 zemes vienības vai to daļas. Cauruļvada iespējamais novietojums šajā teritorijā tiks vērtēts IVN ziņojuma izstrādes laikā un vēlāk precizēts projektēšanas procesā.

Jāuzsver, ka plānoto ūdeņraža cauruļvadu paredzēts izbūvēt paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam, un šāds tehniskais risinājums ļauj pēc iespējas izmantot jau izveidotu infrastruktūras koridoru. 

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades maģistrāli, savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Atkarībā no izvēlētā novietojuma un savienojuma vietas ar Igauniju cauruļvada garums Latvijas teritorijā varētu būt aptuveni 270–280 kilometru. 

Projekta attīstība jau ir sākta ar priekšizpētes posmu 2024. gadā, kurā tika analizēti tehniskie, ekonomiskie un regulatīvie priekšnoteikumi ūdeņraža koridora īstenošanai. Patlaban turpinās detalizētās izpētes un plānošanas posms, ko  paredzēts īstenot līdz 2027. gadam.

Projekts ir nozīmīgs Eiropas enerģētikas attīstības kontekstā, turklāt tam ir piešķirts Eiropas Komisijas  kopējo interešu projekta statuss. Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenošanā iesaistīti seši gāzes pārvades sistēmas operatori - “Elering” (Igaunija), “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Amber Grid” AB (Lietuva), “GAZ-SYSTEM” (Polija), “ONTRAS Gastransport” (Vācija) un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora “Gasgrid Finland” Oy meitas uzņēmums “Gasgrid vetyverkot” Oy.

Projekta attīstībai piesaistīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) finansējums – izpētes posmam piešķirts 6,8 miljonu eiro līdzfinansējums, kas paredzēts padziļinātām tehniskajām, ekonomiskajām, regulatīvajām un vides izpētēm. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm projekta būvniecību varētu sākt ap 2029. gadu, savukārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā plānota pēc 2033. gada.