Vienotais dabasgāzes tirgus

No 2020. gada 1. janvāra sāka darboties vienotais dabasgāzes tirgus. Skaidrojam, ko tas nozīmē un kā tas ietekmē dabasgāzes infrastruktūras lietotājus!

  • Kas ir vienotais dabasgāzes tirgus?

Vienotais dabasgāzes tirgus ir vienota dabasgāzes pārvades ieejas/izejas tarifu zona, kas nozīmē, ka tiek atcelti maksājumi, šķērsojot katras valsts teritoriālās robežas.

  • Kāpēc vienotais dabasgāzes tirgus ir vajadzīgs?

Tas ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, bet svarīgākie iemesli ir:

  • lai nodrošinātu iespējami stabilus un prognozējamus tarifus;
  • izvairītos no slēptiem maksājumiem starp pārvades sistēmas operatoriem (PSO);
  • nodrošinātu tirgotājiem brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi visai vienotā tirgus zonas gāzes infrastruktūrai;
  • izveidotu klientiem orientētu tirgus darbību, nodrošinot digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju;
  • sekmētu konkurenci dabasgāzes tirgotāju vidū. 
  • Kuras valstis ir pievienojušās vienotajam dabasgāzes tirgum?

Šobrīd par vienotā tirgus darbības uzsākšanu 2020. gada 1. janvārī vienojās trīs valstis – Igaunija, Latvija un Somija. Sarunas par Lietuvas iespējamo pievienošanos turpinās.

  • Kad vienotais dabasgāzes tirgus sāka savu darbu?

Vienotais dabasgāzes tirgus ar trīs valstu dalību savu darbu sāka 2020. gada 1. janvārī. Sākotnēji tā ir vienota ieejas/izejas tarifu zona ar divām balansēšanas zonām – Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas balansēšanas zonu. Brīdī, kad vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.

  • Kādus ieguvumus dabasgāzes infrastruktūras lietotājiem sniedz vienotais dabasgāzes tirgus?

Līdz ar vienotā dabasgāzes tirgus izveidi, tiek paplašināts dabasgāzes tirgus un sekmēta dabasgāzes tirgotāju konkurence. Tikpat svarīgs ieguvums ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves pielietojuma veicināšana, tādējādi stiprinot piegāžu elastību un drošību.

  • Kas ir vienotā dabasgāzes tirgus juridiskais pamats?

Būtisks stūrakmens reģionālā dabasgāzes tirgus izveides procesā ir Igaunijas, Somijas un Latvijas starpā parakstītais ITC līgums (Inter – TSO Compensation Mechanism Agreement). Tas paredz vienotu tarifu zonu iesaistītajām valstīm, ieejas jaudu rezervēšanas ieņēmumu pārdali un atzīto mainīgo izmaksu kompensāciju.

  • Vai līdz ar vienotā dabasgāzes tirgus izveidi stājas spēka jauns tiesiskais regulējums?

Vienotā gāzes tirgus vajadzībām tika izstrādāti jauni vienotie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas noteikumi, kas saskaņoti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un Igaunijas Konkurences padomē. Kopumā dokumenti atspoguļo izmaiņas, kas saistītas ar ciešāku pārvades sistēmu integrāciju.

  • Vai dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam ir jāslēdz jauni līgumi ar vienotā dabasgāzes tirgus operatoriem?

Tirgus dalībniekiem ir jāslēdz jauni līgumi ar vienu no izvēlētajiem pārvades sistēmas operatoriem, kas apkalpo vienoto balansēšanas zonu, piemēram, AS “Elering” vai AS “Conexus Baltic Grid”.

  • Kā jaunā tirgus izveide atsaucas uz dabasgāzes pārvades tarifiem – cik bieži tie mainīsies?

Vienotajai tirgus zonai tiek noteikts vienots ieejas tarifs uz zonas ārējām robežām. Operatori ir vienisprātis un strādā pie tā, lai vienotās zonas ieejas tarifi mainītos iespējami reti, nodrošinot vidēja vai ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību.

  • Kas ir jāzina par starptautiskajiem dabasgāzes izejas tarifiem?

Izejas tarifi uz valstīm ārpus vienotā tirgus zonas, kā arī uz sadales sistēmu (vai tieši pārvades sistēmai pieslēgtajiem lietotājiem) tiek noteikti atbilstoši katras atsevišķas dalībvalsts regulējumam.

  • Kas ir jāņem vērā par reģiona ieejas tarifiem?

Vienotā tirgus ieejas tarifu līmenis tiek noteikts ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām (nacionālajiem regulatoriem), balstoties uz atklātiem un caurskatāmiem principiem.

  • Kā vienotais dabasgāzes tirgus maina iepriekšējo apmaksas un rēķinu kārtību?

Tiek noteikti vienoti rēķinu izrakstīšanas un apmaksas termiņi, kā arī ir spēkā pārvades sistēmas operatora, ar kuru noslēgti pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas līgumi, rezidences valsts specifiskie nosacījumi.

  • Kas jāņem vērā IT sistēmās, lai darbotos vienotajā dabasgāzes tirgū?

Vienotā tirgus apkalpošanas vajadzībām operatori ir izveidojuši vienu tiešsaistes risinājumu. Ja lietotāja IT sistēma uztur datu apmaiņu, izmantojot EDIG@S/AS4, tiek nodrošinātas tiešas datu apmaiņas iespējas, neizmantojot interneta platformu.

  • Kā jaunā kārtība ietekmē tos tirgus dalībniekus, kuri izmanto tikai Inčukalna PGK?

Inčukalna PGK izmantošanas kārtība pēc vienotā gāzes tirgus darbības uzsākšanas nemainās.

  • Kādiem mērķiem tiek novirzīti ārējās robežās iekasētie ieņēmumi?

Par vienotās ieejas/izejas zonas ārējo starpsavienojumu jaudas rezervēšanu saņemtā atlīdzība tiek sadalīta starp vienotās zonas operatoriem un veido daļu no nacionālo Regulatoru noteiktajiem atļautajiem ieņēmumiem.

  • Kurš vienotajā dabasgāzes tirgū uzņemas atbildību par pārvades infrastruktūras tehnisko uzturēšanu un drošību, jo īpaši pie ārējām robežām?

Par pārvades sistēmu tehnisko uzturēšanu un drošību tāpat kā iepriekš ir atbildīgs operators, kura īpašumā ir attiecīgā infrastruktūra. Piemēram, ja būs nepieciešami tehniski remontdarbi Latvijas dabasgāzes pārvades infrastruktūrai, tos veiks AS “Conexus Baltic Grid”.

  • Vai vienotais dabasgāzes tirgus tiks paplašināts?

Šobrīd ir grūti paredzēt, vai vienotais Baltijas un Somijas gāzes tirgus pārklās vairāk nekā 4 valstu teritoriju, taču operatori ir gatavi sadarbības paplašināšanai, balstoties uz savstarpēji pieņemamiem principiem.