Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana

Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana (turpmāk tekstā - “Projekts” vai “LLSU”) tika iekļauta 2017. gada 24. novembrī pieņemtajā Eiropas Komisijas KIP sarakstā BEMIP (Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna) gāzes prioritātes koridorā. LLSU projekts ir svarīgs elements ES iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai.

Pašreizējās starpsavienojuma jaudas un ierobežotais darba spiediens (40 bāri) Latvijas cauruļvados visā posmā no Lietuvas līdz Igaunijai ierobežo pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm. LLSU projekta īstenošana novērsīs pašreizējo pudeles kakla efektu starp Latviju un Lietuvu un palielinās darba spiedienu līdz 50 bāriem Latvijas cauruļvados, kas atbilst pārrobežu plūsmām starp ES dalībvalstīm. Tas arī palielinās piegādes diversifikāciju un drošību, uzlabos konkurenci gāzes tirgū, sniegs iespēju Lietuvai un Polijai labāk izmantot jaudu Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un iespēju Latvijai, Igaunijai un Somijai izmantot gāzes importēšanas maršrutus caur SDG termināli Klaipēdā (pastāvošs) un caur Poliju (no 2022. gada). Projekts nodrošinās labāku Baltijas Valstu, Somijas un visa BEMIP reģiona gāzes tirgu integrēšanu un funkcionēšanu.

Projekta priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze tika veikta 2018. gadā. Tajā tika identificēta optimāla tehniskā alternatīva projekta īstenošanai. Celtniecības darbi ietver darba spiediena palielināšanu līdz 50 bāriem Rīga–Panevėžys, Rīga–Inčukalns PGK līnijas I, Rīga–Inčukalns PGK līnijas II, Voldaj–Pskov–Riga, Izborsk–Inčukalns PGK un Vireši–Tallinas cauruļvados Latvijas teritorijā, kā arī palielinās Kiemenai gāzes mērīšanas stacijas jaudu un Paņevežas kompresora stacijas cauruļvadu pārkārtošanu Lietuvas teritorijā.

Pašreizējā pārrobežu punkta jauda ir ierobežota līdz 67,6 GWh/d no Lietuvas uz Latviju un 65.1 GWh/d no Latvijas uz Lietuvu. Sagaidāmās jaudas pēc minētajām infrastruktūras izmaiņām LT->LV virzienā būs 130.47 GWh/d, bet LV->LT virzienā - 119.53 GWh/d, t.i. jaudas abos virzienos palielināsies gandrīz divas reizes.

Infografika par projekta gaitu pieejama ŠEIT.