Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana

Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana (turpmāk tekstā - “Projekts” vai “ELLI”) tika iekļauta 2017. gada 24. novembrī pieņemtajā Eiropas Komisijas KIP sarakstā BEMIP (Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna) gāzes prioritātes koridorā. ELLI projekts ir svarīgs elements ES iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai.

Pašreizējās starpsavienojuma jaudas un ierobežotais darba spiediens (40 bāri) Latvijas cauruļvados visā posmā no Lietuvas līdz Igaunijai ierobežo pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm. ELLI projekta īstenošana novērš pašreizējo "pudeles kakla efektu" starp Latviju un Lietuvu un palielina darba spiedienu līdz 50 bāriem Latvijas cauruļvados, kas atbilst pārrobežu plūsmām starp ES dalībvalstīm. Tas arī palielinās piegādes diversifikāciju un drošību, uzlabos konkurenci gāzes tirgū, sniegs iespēju Lietuvai un Polijai labāk izmantot jaudu Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un iespēju Latvijai, Igaunijai un Somijai izmantot gāzes importēšanas maršrutus caur SDG termināli Klaipēdā un caur Polijas-Lietuvas starpsavienojumu GIPL. Projekts nodrošina labāku Baltijas Valstu, Somijas un visa BEMIP reģiona gāzes tirgu integrēšanu un funkcionēšanu.

Projekta priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze tika veikta 2018. gadā. Tajā tika identificēta optimāla tehniskā alternatīva projekta īstenošanai. Celtniecības darbi ietvēra darba spiediena palielināšanu līdz 50 bāriem Rīga–Panevėžys, Rīga–Inčukalns PGK līnijas I, Rīga–Inčukalns PGK līnijas II, Voldaj–Pskov–Riga, Izborsk–Inčukalns PGK un Vireši–Tallinas cauruļvados Latvijas teritorijā, kā arī palielinās Kiemenai gāzes mērīšanas stacijas jaudu un Paņevežas kompresora stacijas cauruļvadu pārkārtošanu Lietuvas teritorijā.

No 2023. gada 13. novembra Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma ELLI ātrākas īstenošanas rezultātā Kiemenai starpsavienojuma punkta tehniskā jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju tika noteikta 90 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu tā noteikta 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d. Pateicoties veiksmīgajai pārvades sistēmas operatoru darbībai, Kiemenai jaudas pirmais palielinājums notika jau 2022. gada novembrī.