“Conexus”: tirgus dalībnieki saredz būtisku potenciālu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora attīstībā

Noslēgusies Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora starptautiskā tirgus izpētes aptauja, kurā piedalījās arī Latvijas tirgus dalībnieki. Tirgus izpētes rezultāti apliecina augstu interesi par pārrobežu ūdeņraža pārvades infrastruktūru, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - “Conexus”).

Tirgus izpētes ietvaros projektu attīstītāju un pārvadātāju norādītais nepieciešamo jaudu apjoms apliecina, ka iecerētā ūdeņraža pārvades infrastruktūra ir komerciāli dzīvotspējīga un var kļūt par Eiropas enerģētikas infrastruktūras nozīmīgu sastāvdaļu. 

Kopumā aptaujā saņemtas 93 atbildes no 81 uzņēmuma, kas pārstāv 108 ūdeņraža ražošanas, patēriņa, uzglabāšanas un transportēšanas projektus. Tirgus dalībnieku sniegtās prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam pieprasījums pēc ūdeņraža pārvades jaudas varētu sasniegt 79 TWh gadā jeb aptuveni 87 % no priekšizpētē novērtētās koridora teorētiskās jaudas -  91 TWh gadā.

“Saņemtie pieteikumi un norādītie ūdeņraža ražošanas un patēriņa apjomi apliecina, ka tirgus redz nepieciešamību pēc šāda pārrobežu savienojuma. Paredzēts, ka  mums būs kapacitāte savienot ūdeņraža ražošanas potenciālu Somijā un Baltijas valstīs ar lielākajiem patēriņa tirgiem Polijā un Vācijā. Nākamais solis būs precizēt nepieciešamās jaudas un tirgus dalībnieku gatavību iesaistīties projekta turpmākajā attīstībā,” norāda AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Aptaujas rezultāti iezīmē izteiktu ūdeņraža plūsmas potenciālu no Ziemeļeiropas uz Centrāleiropu. Somijā prognozēts būtisks ūdeņraža ražošanas pieaugums, savukārt Baltijas valstis nākotnē varētu būt gan ūdeņraža ražotājas, gan patērētājas. Tiek prognozēts, ka Baltijā ūdeņraža ražošanas apjoms pieaugs no 3,4 TWh 2033. gadā līdz 11,1 TWh 2050. gadā, savukārt patēriņš palielināsies no 0,2 TWh līdz 4,5 TWh. Tikmēr Polijā un Vācijā sagaidāms ievērojams rūpnieciskais pieprasījums.

Pārvadātāju un tirgotāju sniegtā informācija liecina, ka pārrobežu transportēšanas apjomi varētu pieaugt no 25,4 TWh 2035. gadā līdz 38,2 TWh 2050. gadā. Daļai plānoto apjomu galamērķis vēl nav noteikts, kas norāda uz iespējamu elastīga un savstarpēji savienota Eiropas ūdeņraža tirgus attīstību.

Vienlaikus aptaujas rezultāti apliecina, ka ūdeņraža tirgus joprojām atrodas agrīnā attīstības stadijā. Lai nodrošinātu savlaicīgus investīciju lēmumus un projekta turpmāku virzību, būs nepieciešama stabila regulatīvā vide un efektīvi risku mazināšanas mehānismi.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta mērķis ir izveidot jaunu pārrobežu ūdeņraža transportēšanas koridoru no Somijas caur Baltijas valstīm un Poliju līdz Vācijai. Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora izveide ļaus izmantot Baltijas jūras austrumu reģiona ievērojamo ūdeņraža ražošanas potenciālu un nodrošinās valstīm, kuras šķērsos plānotā pārvades infrastruktūra, piekļuvi stabilām atjaunīgā un zema oglekļa satura ūdeņraža piegādēm.

Projekts pašlaik atrodas izpētes posmā. Tehniskos, komerciālos, regulatīvos un vides pētījumus plānots pabeigt 2027. gadā. Latvijā plānotais koridora posms varētu būt aptuveni 270-300 kilometru garš un tikt attīstīts paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam.

Kopumā projektā paredzēts izveidot aptuveni 2500 kilometru garu ūdeņraža pārvades infrastruktūru, savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Projekta izpētes posmam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) piešķirts 6,8 miljonu eiro līdzfinansējums. Tas paredzēts padziļinātām tehniskajām, ekonomiskajām, regulatīvajām un vides izpētēm. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm projekta būvniecību varētu sākt ap 2029. gadu, savukārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā plānota pēc 2033. gada.

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenošanā iesaistīti pieci gāzes pārvades sistēmas operatori – AS “Elering” (Igaunija), AS “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Amber Grid” AB (Lietuva), “GAZ-SYSTEM” (Polija), “ONTRAS Gastransport” (Vācija) un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora “Gasgrid Finland” Oy meitas uzņēmums “Gasgrid vetyverkot” Oy.

Plašāka informācija un pilns tirgus izpētes aptaujas rezultātu ziņojums pieejams šeit.